Starpbanku likmes

Starpbanku likmes

Bankas ikdienā aizņemas viena no otras un veic noguldījumus uz laiku, sākot no vienas dienas līdz pat gadam un par to tiek maksāti attiecīgi procenti. Šīs procentu likmes ir pamats tam, par cik pašas bankas ir gatavas aizdot tālāk naudu privātpersonām un uzņēmumiem.

Ja kredīts pēc bankas un kredītņēmēja vienošanās tiek izsniegts ar mainīgu likmi, tad parasti kopējo procentu likmi veido 2 sastāvdaļas. Mainīgā daļa kredītiem latos ir RIGIBOR (parasti 3 vai 6 mēnešu), kas atspoguļo latu naudas resursu cenu naudas tirgos. Nemainīgā daļa jeb pievienotā likme ir bankas novērtējums konkrētā kredīta riskam, kas atkarīga no kredītņēmēja kredītvēstures, ķīlas, darījuma riska, ekonomiskās situācijas u.c. apstākļiem. Klients ar banku attiecīgi vienojas, cik bieži un kādā datumā notiek likmes pārrēķins, izmantojot aktuālo indeksu.

Ja kredīts tiek izsniegts ar fiksēto likmi, tad tā iekļauj sevī bankas aprēķinus un prognozes par nākotnes naudas cenu. Parasti bankas cenšas pasargāt sevi no procentu likmju pieauguma, un kredīti ar fiksētām likmēm parasti ir dārgāki.

Starpbanku likmes latiem ir RIGIBOR; eiro ir EURIBOR un LIBOR; ASV dolāriem ir LIBOR.

Katrā valstī centrālbanka aprēķina starpbanku likmes savas valsts valūtai. Piemēram, Zviedrijas centrālbanka aprēķina Zviedrijas kronas starpbanku likmi STIBOR, Igaunijas centrālbanka aprēķina Igaunijas kronas starpbanku likmi TALIBOR. LIBOR un EURIBOR tiek noteiktas Londonas Banku Asociācijā un Eiropas Centrālajā Bankā.

Parasti, starpbanku likme pieaug ekonomikas augšupējas gadījumā un samazinās, iestājoties lejupslīdei. Latvijā 2009. gadā bija jūtams latu deficīts, jo iedzīvotāji aktīvi mainīja latus uz citām valūtām. Rezultātā pieauga pieprasījums pēc latiem banku vidū: bankām ir jātur obligātās rezerves centrālbankā latos, un tas sekmēja starpbanku likmes kāpumu. Palielinoties pieprasījumam pēc eiro, Latvijā pieauga arī valūtas maiņas kurss. Zaudētāji bija visi iedzīvotāji, jo baumas rādīja haosu finansu tirgū, samazināja ārvalstu investoru un kreditoru uzticību valstij, kā arī būtiski sadārdzināja latu kredītus.