Eirozonas parādu krīze nemaina eiro ieviešanas plānus Latvijā

 

Bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens, uzstājoties Innovation Nation forumā Vašingtonā, izteicās, ka eiro piedzīvo sabrukumu un šis process rada ļoti ievērojamas grūtības Eiropas banku sistēmai. «Eirozonas valstu obligācijas, kuras pārvalda bankas, vienmēr uzskatītas par ideālu ķīlu, taču tagad šis apgalvojums tiek apšaubīts,» teica A. Grīnspens. «Problēma ir tāda, ka aizvien pieaug šķelšanās ekonomistu, analītiķu un baņķieru aprindās par to, vai eirozonā jābūt 17 valstīm ar ļoti atšķirīgām kultūrām. Visapkārt valda sajūta, ka mēs piedzīvojam klusumu pirms vētras,» uzsvēra A. Grīnspens.

Bijušajam ASV Federālo rezervju sistēmas vadītajam daļēji piekrīt arī Neatkarīgās aptaujātie finanšu eksperti. «Lai eirozona pastāvētu, tai ir jāmainās,» Neatkarīgajai sacīja Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs. «Jādomā, kā uzlabot fiskālo disciplīnu, kā valstīm likt ievērot pašu noteiktos kritērijus un kādā veidā veikt resursu pārdali starp Eiropas valstīm.»

Arī pēc SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša vērtējuma, pašlaik nevar teikt, ka eirozona ir stabila miera osta, jo īpaši notikumu kontekstā saistībā ar eirozonas valstu parādu krīzi. «Eirozonas parādu krīze un nespēja to atrisināt apliecina, ka kopēja monetārā politika nespēj garantēt panākumus, ja netiek ievērota vienošanās par fiskālās politikas noteikumiem. Līdz ar to eirozonas sekmīgai pastāvēšanai nākotnē ar vienotu monetāro politiku un vadlīnijām vai kritērijiem fiskālajā jomā vien nepietiek, nepieciešama ciešāka eirozonas valstu koordinācija fiskālajā jomā, piemēram, kopējas uzraugošās institūcijas izveide, turklāt šāda eirozonas uzrauginstitūcijas izveide lietderīga tikai gadījumā, ja tiek radīti mehānismi, kā šāda institūcija var kontrolēt un piespiest dalībvalstis realizēt atbildīgu ekonomisko politiku, ievērojot noteiktus kritēriju un vienošanos,» teica E. Rudzītis.

Aizkraukles bankas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis Neatkarīgajai skaidroja, ka parādu krīze eirozonā ir kļuvusi par nopietnu eirozonas stabilitātes pārbaudi. Arī, pēc viņa domām, eirozonā ir jāizveido vienota finanšu ministrija un jāizlaiž eirozonas obligācijas. Tomēr problēmas eirozonā pagaidām nenes fatālas sekas un nav pamata gaidīt Eiropas Savienības un eirozonas sabrukumu tuvākos gados, raksta NRA.LV.

Un tomēr, neskatoties uz eirozonas pārvaldes kritiku, eksperti ir pārliecināti, ka Latvijā eiro ir jāievieš, pat neskatoties uz to, ka šā mērķa dēļ Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsavelk jostas vēl ciešāk. E. Rudzītis gan uzskata, ka līdzšinējā nodokļu un tarifu paaugstināšana saistāma ar budžeta konsolidāciju, nevis ar mērķi ieviest eiro 2014 gadā. «Tomēr šādu lēmumu pieņemšanas iemesls vairāk bijis politisko partiju nespēja rast optimālāko risinājumu savilkto sarkano līniju dēļ,» teica E. Rudzītis.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna Neatkarīgajai pieļāva, ka, visticamāk, politiķi jau bija sapratuši, ka 2012. gadā paaugstināt nodokļus nebūs iespējams, lai neapdraudētu eiro ieviešanu 2014. gadā. Iespējams, tāpēc 2011. gada konsolidācija lielā mērā tika veikta uz nodokļu palielināšanas rēķina.

 

 

 

Avots: NRA.lv