Kredītkarte, Debetkarte, Algas kartes? Kas, ko, kā, kāpēc?

Maksājumu karte

Maksājumu karte jeb norēķinu karte ir plastikāta karte, uz kuras parasti ir kartes lietotāja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums, bankas logo un nosaukums, kā arī starptautiskās karšu asociācijas logo un nosaukums.

Maksājumu karte ir maksāšanas līdzeklis, kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu, saņemt vai veikt maksājumus, un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli.

Karti drīkst lietot tikai tā persona, kuras vārds un uzvārds rakstīts uz kartes. Gadījumā, ja uzņēmumā ir vairākas personas, kam ir nepieciešami uzņēmuma vajadzībām izmantot maksājumu karti, tad karti jānoformē katram.

Bankas piedāvā vairākus karsu veidus, un tās izvēle ir atkarīga no tā, kur un kā uzņēmuma darbinieki plāno lietot šīs kartes.

Lietošanai Latvijā - lai maksātu par precēm un pakalpojumiem, t.sk. degvielu, un izņemtu skaidro naudu, kā arī norēķināties Latvijā darbojošos internetveikālos pilnīgi pietiktu ar debetkarti Maestro vai VISA Electron kartēm. Jāatceras, ka šīs kartes nav derīgi viesnīcu rezervēšanai un automašīnu īrei, ka arī tām visdrīzāk tiks atteikts globālā tīmekļa veikalos.

Maksājumu kartes, kas der viesnīcu rezervēšanai un automašīnu īrei un ārzemju ceļojumiem ir t.s. kredītkartes VISA Business un MasterCard Business, ka ari American Express Business. Lai izvēlēties konkrēto kartes veidu, kas derētu tieši jums, ir vēlams nodefinēt precīzi karsu lietošanas vietas un valstis. Tā, piemēram, uz Vāciju ir ieteicams ņemt līdzi MasterCard, Lielbritānijā un Austrālijā populārāka karte ir VISA, ASV ļoti cienīta ir American Express karte.

Painteresieties bankā, vai uz kartes konta ir iespējams piešķirt kredītlimitu - tas noteikti ir ērtāks, bet varētu būt ari dārgāks pakalpojums.

 

Debetkartes

Debetkartes izmantošanas pamatprincips ir ļoti vienkāršs. Ar tās palīdzību klients var veikt pirkumus norēķinoties par precēm vai pakalpojumiem un saņemt skaidru naudu bankas automātos vai filiālēs par tādu naudas summu, kuru viņš pirms tam ir iemaksājis savā kartes kontā. Klients var iemaksāt naudu kartes kontā gan skaidrā naudā kādā no savas izdevējbankas filiālēm, gan veicot pārskaitījumu no cita sava konta tajā pat vai citā bankā.

Klients ir atbildīgs par to, lai uz viņa kartes nerastos negatīvs atlikums, kā rezultātā viņam aprēķina ļoti augstus soda procentus līdz pat 56% gadā no pārtēriņa summas. Šādas pārtēriņa rašanās iespējas debetkartēm ir samērā plašas, pie kā ļoti grūti ir pierast ierindas kartes lietotājam. Kā izplatītākos gadījumus varētu minēt situāciju, kad klients svešas bankas bankomātā noņem visu uz viņa kartes esošo pieejamo atlikumu, bet banka par šādu operāciju, saskaņā ar kartes izdošanas līgumu, aprēķina komisiju, kura vai nu tajā pat dienā, vai norēķinu cikla beigās tiek noņemta no kartes konta, kurš jau ir tukšs. Tā visa rezultātā debetkartes konts paliek mīnusā. Otrs variants ir gada vai mēneša maksu aprēķināšanās tukšām kartēm. Daudzi klienti uzskata, ka, ja viņi ir noņēmuši visu savu naudu no kartes un karti vairs nelieto, tad viņiem par nekādiem bankas pakalpojumiem vairs nav jāmaksā, bet pilnīgi ir aizmirsuši par pašu parakstītajos karšu līgumos minētajām apkalpošanas izmaksām.

Tehniski bankām ir iespēja piešķirt nelielu kredītu jeb "overdraftu" arī debetkartēm, kas arī tiek darīts. Bet masveidīgi tas attiecas galvenokārt uz algu kartēm.

Algu kartes

Principā par algu karti var kalpot jebkura maksājumu karte. Galvenais nosacījums, lai jebkura karte iegūtu algu kartes statusu ir kādas personas patstāvīgo ienākumu pārskaitīšana no viņa darba vietas uz šo karti. Algu karte var būt gan starptautiskās kredītkartes un debetkartes, gan lokālie karšu produkti. Visbiežāk tomēr kā algu kartes tiek izmantotas tieši starptautiskās debetkartes - gan Maestro, gan VISA Electron. Tam par pamatu ir tas pats vienkāršais apstāklis, ka šo karšu izmantošanas izmaksas ir ļoti zemas. Pie kam, ir vērojama tendence Latvijas banku vidū apkalpot debetkartes kā algu kartes par arvien zemākiem tarifiem, kas lielā mērā izskaidrojams ar banku sīvu cīņu par katru klientu - rezidentu. Konkurence darbojas klienta labā.

Algu karšu priekšrocības:

 

• -Informācijas konfidencialitāte;

 

• -Drošība;

 

• -Mazākas izmaksas, salīdzinot ar darba algas skaidras naudas izmaksas organizēšanu uzņēmumā;

 

• -Overdraftu noformēšana un citu bankas pakalpojumu iespējas darbiniekiem.

 

Kredītkartes

Kredītkartes ir maksājumu kartes, ar kurām klients var norēķināties bankas piešķirtās kredītlīnijas ietvaros un kuras banka izsniegusi ar nodrošinājuma noguldījumu vai bez tā. Klients par veiktajiem maksājumiem norēķinās ar banku pēc noteikta laika. Kredītkartes parasti iedala parastajās kredītkartēs un revolving kartēs.

Parastās kredītkartes (dažreiz tiek sauktas arī par charge kartēm) nozīmē, ka izmantojot kartes kredītlimitu procenti par tā lietošanu tiek aprēķināti par katru dienu un klientam ir jāapmaksā iztērētais limits nākamā mēneša sākumā, vai arī banka pati noņems nepieciešamo summu kredīta dzēšanai no klienta konta.

Revolving kartes kļūst populārākās ar katru gadu visā pasaulē, t.sk. Latvijā, jo procenti par kredītlimita lietošanu tiek aprēķināti tikai no nākamā mēneša, tātad klientam ir dotas kredītu brīvdienas, kuru laikā viņš var lietot kredītu, nemaksājot par to kredītprocentus. Kā arī revolving kartes atļauj klientam samaksāt tikai kādu daļu no izmantotā kredīta - 5% vai 10%.

Neskatoties uz to, ka maksājumu karšu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tomēr, pastāv iespējas pārtērēt arī kredītkarti. Tas ir iespējams gan līdzīgos gadījumos, kā tas notiek ar debetkartēm - banku komisiju rezultātā, gan arī norēķinoties pie tirgotājiem, kuriem ir atļauts nepārbaudīt kartes atlikumu. Tāpēc bankas parasti ļoti rūpīgi izvērtē kredītkaršu iesniegumus, un kredītkaršu kredīta pieprasīšanas gadījumā var prasīt papildus nodrošinājumu - galvojuma vai noguldījuma veidā.

Kredītkartes plaši tiek izmantotas gan viesnīcu rezervēšanai, gan automašīnu īrei, gan norēķiniem Latvijā, gan norēķiniem ārzemēs.

Maksājumu karšu apkalpošana

Gandrīz jebkura banka, kurai ir karšu asociāciju licences, nodarbojās arī ar tirgotāju piesaistīšanu. Tirgotājam tiek atvērts speciāls tirgotāju norēķinu konts, uz kura tiek maksāta nauda par norēķiniem ar kartēm. Parasti banka ietur komisiju par karšu darījumiem, tā varētu būt gan fiksēta, gan arī noteikta procentos katram karšu veidam atsevišķi.

Valsts garantija karšu atlikumiem

Pēc LR likumdošanas, līdzekļi uz karšu konta tiek uzskatīti par pieprasījuma noguldījumiem - noguldījumi uz nenoteiktu laiku, kas bankai ir pienākums izmaksāt uzreiz pēc klienta pieprasījuma. Uz šiem līdzekļiem attiecināms arī "Noguldījumu garantiju likums", kas nosaka valsts garantiju līdzekļiem līdz 50 000 EUR (35 000 LVL) uz uzņēmuma karšu kontiem vienā kredītiestādē.