Latvijas Banka: nākamā gada budžetā optimāls būtu deficīts 2% apmērā no IKP

 

"Pašreizējā situācijā nozīmīgākais ceļš, lai aktivizētu kreditēšanu un paaugstinātu Latvijas tautsaimniecības potenciālu globālo satricinājumu laikā, ir pēc jaunās valdības apstiprināšanas nekavējoties veidot nākamā gada budžetu ar deficītu ne lielāku par 2,5% no IKP – 2% būtu optimāli, ilgi neatliekot arī jau tapušā un Saeimai izskatīšanai iesniegtā Fiskālās disciplīnas likumprojekta pieņemšanu, un 2013.gadā atgrieztos pie bezdeficīta budžeta situācijas," sacīja Purviņš.

Viņš norādīja, ka situācijas saasināšanās ārējos tirgos, īpaši eiro zonā, kā arī joprojām neskaidrā politiskā perspektīva iekšzemē, septembrī samazināja uzņēmēju iespēju palielināt uzkrājumus un banku piesaistītie noguldījumi un kopējais naudas piedāvājums nedaudz samazinājās, lai gan turpināja augt gan mājsaimniecību noguldījumi, gan skaidrās naudas pieprasījums.

Purviņš informēja, ka naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apmēru ekonomikā, septembrī samazinājās par 0,3%, M3 gada pieaugumam veidojot 2,4%. 2011.gada septembra beigās naudas rādītājs M3 bija 6,486 miljardu latu apmērā. Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī saruka par 0,5%, samazinoties uzņēmumu veiktajiem noguldījumiem (par 2,3%). Uzņēmēju ārvalstu valūtas uzkrājumus samazināja augstie izdevumi par importu, savukārt latu noguldījumus – mājsaimniecību vēlme samazināt tēriņus un palielināt noguldījumus bankās. Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi septembrī palielinājās par 1,1%.

"Gaidot prognozēto globālās ekonomiskās krīzes otro vilni un priekšā stāvošo ziemu, gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības, visticamāk, saglabās zināmu uzkrājumu drošības spilvenu, tādējādi nosakot naudas piedāvājuma stabilizēšanos, tomēr vienlaikus saasinoties eksporta ienākumu samazinājuma riskiem, kas naudas piedāvājumu varētu ierobežot," teica Purviņš un piebilda, ka savukārt kreditēšanas aktivizēšanās varētu ierobežoties ar lēnu konkurētspējīgākajiem uzņēmumiem novirzīto kredītu kāpumu.

Valdības apņemšanās starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka Latvija nodrošinās budžeta deficītu 2012.gadā, kas ir mazāks par 3% no IKP, tiecoties uz 2,5% no IKP, lai nodrošinātu drošu Māstrihtas kritēriju izpildi eiro ieviešanai 2014.gadā.

 

 

Avots: Delfi.lv