Zviedru baņķieriem Latvija nav rūpju epicentrā
Zviedrija pēdējo trīs gadu ekonomikas satricinājumus ir pārdzīvojusi visai mēreni: nekustamā īpašuma cenas nav kritušās, arī iedzīvotāju pirktspēja saglabājusies iepriekšējā līmenī.
Taču arī šajā valstī valda zināmas bažas, gaidot tā dēvēto otro ekonomikas krīzes vilni, vēstīja „Top10”, kas Stokholmā aptaujāja vairākus baņķierus, lai uzzinātu viņu viedokli par gaidāmajiem finanšu pasaules satricinājumiem un kā tas ietekmētu Skandināvijas un Baltijas reģionu, tostarp Latviju.
Cērps: Pēc 2008.gada bankas ieguldīja kapitālā
Latvietis Uldis Cērps jau teju četrus gadus vada Stabilitātes departamentu Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādē „Finansinspektionen”. Tā kā viņš tur sācis strādāt īsi pirms nesenās globālās finanšu krīzes, Cērps tagad uzskaita tās radītās sekas Zviedrijā.
„Finanšu krīze bija radījusi kopprodukta kritumu un atstājusi iespaidu uz eksporta industriju, to varēja redzēt 2009.gadā. Bet
Zviedrija piedzīvoja tikpat ātri konjunktūras uzlabošanos, kā viņi piedzīvoja kritumu,” sacīja Cērps.
Fakts, ka iedzīvotāji turpināja tērēt, bijis būtisks faktors, lai nesaļodzītos valsts ekonomika un finanšu sektors. Taču no globālās ietekmes mūsdienās izvairīties nebija iespējams. Skandināvijā tas izpaudās ieņēmumu kritumā, kā arī samazinājās pašu banku vērtība.
Tāpat 2008.gada krīze banku akcionāriem lika veikt būtiskus ieguldījumus kapitālā, tādēļ Cērps intervijā „Top10” pauda viedokli, ka skandināvu bankas tagad esot daudz labāk gatavas krīzes situācijai nekā tas bijis 2008.gadā.
„Tās ir vienas no vislabāk kapitalizētajām bankām Eiropā, un, no mūsu viedokļa, lai kas notiek ar Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgu, bankām ir jābūt gatavām ar šo situāciju tikt galā,” atzina Cērps.
Ņemot vērā, ka skandināvu, it sevišķi zviedru bankas, ir galvenie spēlētāji Latvijā, šim faktam ir būtiska nozīme. Daudzām valstīm tā sauktais pirmais krīzes vilnis lika veikt ieguldījumus no nodokļu maksātāju naudas, piemēram, „Parex bankai” vien aizgāja 874 miljoni latu.
Savukārt skandināvu bankas zaudējumus sedza pašas, bet par cenu, kas Latvijā nopelnīta desmit gadu laikā. Taču, raugoties no Baltijas jūras pretējā krasta, baņķieriem esot ticība, ka iespējamajam otrajam krīzes vilnim Latvija ir sagatavojusies.
„Nordea” grupas vadītājs Kristians Klausens raidījumam norādīja: „Var teikt, ka tā jau ir laba ziņa pati par sevi, ja analītiķiem vairs nav jautājumu par situāciju Baltijā un Latvijā. Atcerēsimies, ka vēl pirms gada, diviem tas bija viens no pirmajiem un satraucošākajiem.
Taču kopumā situāciju uztveram kā stabilu. Jā, mums joprojām ir klienti, kuriem ir zināmas problēmas, bet cenšamies ar viņiem strādāt, meklējot abpusēji izdevīgus risinājumus.”
"Nordea" banka: Pieaug problemātisko darījumu skaits
Tomēr „Nordea” bankā neslēpj, ka nākas novērot arī atsevišķus neloģiskus pavērsienus. Piemēram, esot pieaudzis to klientu skaits, kuri savas kredītsaistības spējuši pildīt dziļākajā krīzes laikā, bet, atgūstoties ekonomikai, vairs ne.
„Mēs bijām rēķinājušies, cerējām uz uzlabojumiem, uz problemātisko darījumu samazināšanos, uzlabojoties makroekonomiskai situācijai un samazinoties cenu kritumam nekustamo īpašumu sektorā.
Diemžēl mūsu pozitīvās cerības nav piepildījušās - ir problemātisko darījumu pieaugums,” tā raidījumam atzina „Nordea” bankas Polijas un Baltijas valstu biznesa attīstības vadītājs Valdis Siksnis.
Banka šo problemātisko darījumu pieaugumu daļēji skaidro ar psiholoģisko aspektu, proti, šobrīd cilvēku iegādāto īpašumu cenas ir kritušās, bet maksājums par aizdevumu bankā ir tas pats vecais. Tādēļ nereti klients izšķiras par maksātnespējas procesu: divi gadi un klients no saistībām ir brīvs.
Savukārt atsavināto īpašumu tālākpārdošana ir atkarīga no piedāvājuma kvalitātes. Ja īpašumā var ievākties un sākt to apdzīvot, tad interese ir. Turpretim pilnīgs sastingums valdot apbūves gabalu sektorā.
Liela nozīme būs bezdarba rādītājiem
Uz kopējā fona šie gan esot atsevišķi negatīvie gadījumi – vai to būs vairāk, par to eksperti, kas ir atbildīgi par riskiem, runā optimistiski piesardzīgi, vēstīja „Top10”.
"Nordea" bankas risku menedžeris Ari Kapari uzsvēra: „Liela nozīme būs bezdarba rādītājiem.
Ja kredītņēmējam ir stabils darbs un bankas spēs nodrošināt salīdzinoši pieņemamas procentu likmes, tad es neredzu iemeslu lielākām problēmām.
Bet, ja notiek kas tāds, ko šobrīd nav iespējams paredzēt, protams, problemātisko gadījumu skaits var pieaugt.”
Eksperts: Finanšu resursi kļūs dārgāki
Vienlaikus "Nordea" bankas pārstāvis Siksnis vērsa uzmanību uz to, ka ne vien Latvijā, bet visur pasaulē finanšu resursi kļūs dārgāki, respektīvi, klientiem dārgāk izmaksās aizņemšanās, kredītu piesaiste.
Tādēļ tiek prognozētas atšķirības starp bankām.
„Kopumā kredītresursu piesaiste nebūs vairs tik izdevīga kā pirms šīs un iepriekšējās finanšu krīzes,” komentēja Siksnis.
Jārisina problēmas eirozonas valstīs
Eirozonas problēmu atrisināšana viennozīmīgi esot tā joma, ar ko jāsāk, lai tā dēvētais otrais ekonomikas krīzes vilnis radītu pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi.
Proti, ir jāpanāk, lai strikti fiskālie kritēriji tiktu piemēroti ne vien pievienošanās laikā eirozonai, bet ik gadu.
Tas nāktu par labu pašām eirozonas valstīm un radītu daudz mazākus satricinājumus pārējai pasaulei.
Lai atgūtos no nekustamo īpašumu krīzes pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, Skandināvijai bija nepieciešami aptuveni 10 gadi. Taču toreiz krīzei nebija globāla vēriena. Tagad atgūšanās laiks var izrādīties daudz ilgāks.
„Es domāju, ka Zviedrijas bankām ir jābūt gatavām situācijai, ka nemainās nekustamā īpašuma cenas, kas attiecas uz Baltiju,” norādīja Cērps.
Avots: Financenet
Atpakaļ
