Apturēta "Latvijas Krājbankas" darbība.

Komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece pavēstīja, ka saskaņā ar minēto lēmumu ir apturēta arī "Latvijas Krājbankas" valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības.

"Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu," skiadroja Dravniece un pavēstīja, ka par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Dravniece arī vērsa uzmanību, ka, pieņemot minēto lēmumu, ir atcelts lēmums par ierobežojumu uzlikšanu darījumiem virs 100 tūkstošiem eiro (70,3 tūkstošiem latu). Bankas klientiem norēķini netiek veikti, un par noguldījumu pieejamību tiks paziņots atsevišķi.

Viņa arī atgādināja, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 tūkstošu eiro apmērā. Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem. Ar "Latvijas Krājbankas" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti aģentūrai BNS pagaidām nav izdevies sazināties. Savukārt "Latvijas Krājbankas" bijušais valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dzintars Pelcbergs Latvijas Televīzijas "Nakts ziņām" sacīja, ka FKTK lēmums bija pārsteigums. Viņš arī nevarēja ne noliegt, ne apstiprināt informāciju par konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā.

"Pirms šis apgalvojums nāca spēkā, protams, nebija [informācijas]," sacīja Pelcbergs un piebilda, ka pretējā gadījumā bankas vadība būtu rīkojusies.

Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka šogad septembra beigās "Latvijas Krājbanka" pēc piesaistīto noguldījumu apmēra bija sestā lielākā banka Latvijā. Kopumā noguldījumos banka 2011.gada 30.septembrī bija piesaistījusi 586,898 miljonus latu un tās tirgus daļa bija 5,2%.

FKTK padome 17.novembrī noteica ierobežojums "Latvijas Krājbankai". Ierobežojumi bankai tika noteikti, ņemot vērā notikumus "Latvijas Krājbankas" mātessabiedrībā - Lietuvas bankā "Snoras" - un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu bankā.

Tāpat ziņots, ka Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piedereja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljoni latu) vērtībā.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Acīmredzot situācija Latvijas Krājbankā (LKB) ir pietiekami nozīmīga, ja jau banka aizvērta pilnībā, savu viedokli par LKB slēgšanu pauž Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka pagaidām asociācijas rīcībā ir tikai tā publiskā informācija, ko sniegusi Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Bičevskis Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja, ka LKB problēmas tiešā veidā Latvijas tautsaimniecību un finanšu sistēmu neietekmēs. Latvijas Komercbanku asociācija šādus draudus nesaskata, teica Bičevskis.

Runājot par to, kā aizsākās problēmas ar LKB mātes banku Snoras Lietuvā, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents norādīja, ka tas bijis bezprecedenta gadījums attiecībā uz ļaunprātīgu krimināla rakstura pārkāpumu. Likumā paredzēts, ka tiklīdz šāds gadījums tiek pamanīts banku var pārņemt, kā to Lietuva arī izdarījusi. Taču ne vienmēr tas tiek pamanīts.

Patlaban saistībā ar notikumiem LKB ar premjeru Valdi Dombrovski tiekas finanšu ministrs Andris Vilks un FKTK pārstāvji.

 

LETA