Šveices un Latvijas bankas
Gan Latvijā, gan Šveicē bankām ir pienākums garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un arī darījumu noslēpumu. Lai arī noteikumi attiecībā uz klienta noslēpumu Šveicē ir stingri, šis pienākums nav absolūts, un ar klienta noslēpumu nav aizsargātas krimināla rakstura darbības. Likumā noteiktajos gadījumos bankai ir pienākums sniegt neizpaužamās ziņas bez klienta piekrišanas. Attiecībā uz ziņu sniegšanas pienākumu abās valstīs darbojas līdzīgi principi, proti, bankai ir jāsniedz ziņas par klientu pēc tiesas pieprasījuma, civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros, kā arī ar likumu noteiktām institūcijām. Par klientu noslēpuma izpaušanu bankas darbiniekam paredzēta kriminālatbildība.
Ņemot vērā to, ka Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz šim citas valsts institūcijai saņemt ziņas no Šveices bankas par tās klientiem bija apgrūtinoši, pat neiespējami, kas bija drauds tam, ka šāds normatīvais regulējums var tikt ļaunprātīgi izmantots kriminālos nolūkos. Nesen Šveicē tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz starpvalstu sadarbības noteikumus, kas vienkāršo ziņu saņemšanu par klientiem nodokļu lietās. Turpmāk nodokļu jautājumos iespējama starpvalstu informācijas apmaiņa atsevišķās lietās, pamatojoties uz īpašu un pamatotu ziņu pieprasījumu.
Bankas izvēle sava kapitāla uzglabāšanai ir atkarīga no katra konkrēta gadījuma, vērtējot visus apstākļus. Šajā gadījumā jāņem vērā gan klienta personīgās vēlmes, kā arī katras konkrētās bankas piedāvājumu šo vēlmju realizēšanai, tādējādi nav iespējams viennozīmīgi pateikt, ka banka Šveicē, vai banka Latvijā būtu labāka. Turklāt ir jāņem vērā, ka atsevišķās Šveices bankās konta atvēršana un uzturēšana arī fiziskai personai var būt par maksu, kas Latvijā ir neierasta prakse.
