"Šobrīd ļoti liela daļa mazo un vidējie uzņēmumi Latvijā, īpaši laukos, ir aktivizējušies, pateicoties Eiropas Savienības un valsts atbalsta programmu finansējuma pieejamībai," skaidro bankas "Citadele" Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja Agnese Paegle.
To, ka uzņēmumam šobrīd būtu nepieciešams kāds jauns kredīts vai kredītlīnija, norādījuši 32% ražošanas nozarē strādājošo uzņēmumu vadītāji, 26% tirdzniecības nozarē, 16% būvniecības un 15% pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu vadītāji.
Raugoties pēc darbinieku skaita, visvairāk kredītlīdzekļi nepieciešami maziem uzņēmumiem ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49 (32%) un vidējiem uzņēmumiem ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249 (30%). Pēc tam seko lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem (23%) un mikrouzņēmumi, kuros strādā līdz 9 darbiniekiem (19%).
Savukārt, raugoties pēc uzņēmuma apgrozījuma, kredītlīdzekļi visvairāk nepieciešami uzņēmumiem ar augstāko apgrozījumu - vairāk par 700 tūkstošiem latu gadā - (25%) un ar apgrozījumu no 150 tūkstošiem līdz 700 tūkstošiem latu gadā (24%). Pēc tam seko uzņēmumi ar apgrozījumu no 50 tūkstošiem līdz 150 tūkstošiem latu gadā un no 15 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem latu gadā (abās grupās katrā pa 23%). Savukārt vismazāk kredītlīdzekļi patlaban nepieciešami uzņēmumiem ar zemāko apgrozījumu - līdz 15 tūkstošiem latu gadā (17%).
Līdzīgi kā gada sākumā banku kredītlīdzekļi visvairāk nepieciešami uzņēmumiem, kuros pārstāvēts tikai vietējais vai vietējais un ārvalstu kapitāls (attiecīgi 21% un 19%). Savukārt uzņēmumiem, kuros pārstāvēts tikai ārvalstu kapitāls, banku finansējums būtu nepieciešams salīdzinoši mazāk (10%).
Raugoties pēc reģioniem, visvairāk banku finansējums nepieciešams Vidzemē strādājošajiem uzņēmumiem (28%), tad seko Zemgale (26%), Pierīga (25%) un Kurzeme (24%). Savukārt vismazāk kredītlīdzekļi nepieciešami Latgalē (18%) un Rīgā strādājošiem uzņēmumiem (16%).
Raugoties pēc apdzīvoto vietu sadalījuma, visvairāk kredītlīdzekļi nepieciešami laukos strādājošiem uzņēmumiem (33%), tad seko citas pilsētas (22%) un salīdzinoši mazāk Rīgā (16%).
avots:delfi.lv
