Jūnija inflācijas dati rāda nelielu gada inflācijas kritumu – līdz 4.8%. Maijā gada inflācija bija 5% līmenī, un atsevišķi prognozētāji jūnijā jau bija gaidījuši kāpumu līdz 5.5% vai visiem 6%. Tas nav materializējies: samazinājuma pamatā ir lēnāks siltumenerģijas tarifu pieaugums nekā pagājušajā gadā jūnijā, kā arī dārzeņu cenu kritums, reaģējot uz pieprasījuma kritumu.
Aizvadītajā pusgadā kopumā gada inflāciju noteica galvenokārt energoresursu un pārtikas cenu kāpums, ko bijām paredzējuši, un vienlaikus – pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu likmju celšana, kas ģenerējusi trešo daļu no pašreizējās inflācijas. Inflācijas prognoze šim gadam ir 4.7%.
Skatot inflācijas komponentes, redzams, ka gandrīz vienlīdz nozīmīgi inflāciju noteikusi pārtikas sadārdzināšanās (2.0 procentu punkti) un energoresursu cenu kāpums, tai skaitā tā netiešā ietekme, proti - pieaugot ražošanas izmaksām (kopumā 2.9 procentu punkti). Nozīmīgi inflāciju ceļ arī pieaugušās nodokļu likmes (1.6 procentu punkti). Toties pārējie ar tautsaimniecības attīstību saistītie faktori joprojām inflācijas mazināšanas virzienā. Te jāņem vērā arī tas, ka kreditēšanas apjomi nepieaug un straujas izmaiņas te tuvākajā laikā nav gaidāmas.
Centrālās bankas skatījums cenu dinamiku vidējā termiņā paliek nemainīgs: pašreizējo inflācijas kāpumu izsauc vienreizēji un pārejoši faktori, un, to ietekmei izzūdot, tālāks cenu kāpums turpmākajos periodos mazināsies. Pasaules cenu un nodokļu kāpuma ietekmei mazinoties, jau nākamgad vērosim daudz zemāku inflāciju – 2.5 līdz 3.0 procentu robežās.
Latvija nevar noteikt vai koriģēt globālo tirgu ietekmi uz energoresursu vai pārtikas cenām, bet pati var lemt savu nodokļu politiku. Ir pareizi necelt galveno nodokļu likmes un neieviest jaunus nodokļus, kā to skaidri deklarējis finanšu ministrs. Lai panāktu jūtamu inflācijas kritumu ir jādara vairāk: nedz 2012., nedz 2013. gadā nedrīkst celt nevienu nodokli.
Tas ļautu nonākt arī pie straujākas tautsaimniecības izaugsmes. Šāda pieeja būtu jāparedz arī pretinflācijas pasākumu plānā, ko Finanšu ministrija plāno izveidot līdz jūlija beigām. Tajā noteikti iekļaujami nosacījumi, ka algas var celt tikai roku rokā ar ražīguma kāpumu un ka budžeta konsolidācija veicama tikai uz izdevumu samazinājumu, nevis nodokļu kāpuma rēķina. Un būtu jāmazina strukturālais bezdarbs, kas turpmāk var veidot papildu inflācijas spiedienu. Tas savlaicīgi panākams, mainot apmācību sistēmu – dodot iespēju procesā vairāk iesaistīties pašiem uzņēmējiem.
Nekādu nodokļu celšanu! Nodokļu kāpums = inflācija (Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča raksts portālā Delfi, 09.08.2011).
