SEB banka par mazumtirdzniecību augustā

Pēdējo trīs mēnešu mazumtirdzniecības aktivitātē ir vērojams straujš uzrāviens. Lai arī vērojamā ekonomikas izaugsme vēl neatspoguļojas visu mājsaimniecības ienākumu kāpumā, ekonomikā notiekošais ir mazinājis nenoteiktību un ir veicinājis noskaņojuma pieaugumu, kas ir atgriezies 2007.gada beigu līmenī. Arī uzkrājumu statistika norāda, ka iedzīvotāji nododas tērēšanai, ko, protams, daļēji veicina arī salīdzinoši zemais noguldījumu ienesīgums. Nozare varētu būt arī daļējs indikators pelēkās ekonomikas aktivitātei, kas visai tiešu iemeslu dēļ neuzrādās citos statistikas rādītājos. Šādas tendences rada arī zināmas bažas, ka patērētājam ir tendence koncentrēties vien uz vietēja mēroga notikumiem, piemēram, konsolidāciju vai valdības veidošanas jaunumiem, kamēr notikumi eirozonā joprojām ir šķietami tāli un viņu neskaroši. Tikmēr ES patērētāja noskaņojums kopš maija turpina slīdēt uz leju un tirgotāji ir visai piezemēti savās gaidās. Piemēram, Vācijas ekonomika ir atguvusies, bezdarbs zems, bet augustā mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bijis lielākais pēdējo četru gadu laikā. Ja vēl pagaidām parādu krīzes radīto viļņošanos vietējais patērētājs ar sevi nesaista, tad vājais patēriņa vērtējums ES ir signāls par nākotnes eksporta perspektīvām, kas agri vai vēlu atsauksies arī uz vietējo patēriņu un noskaņojumu. Jāpiezīmē, ka vietējais patērētājs savā noskaņojumā un vērtējumā izceļas arī uz Baltijas fona. Kamēr mūsu patērētāja skats joprojām ir augšupvērsts, Lietuvas un Igaunijas patērētāja noskaņojums kļūst piezemētāks. Ir pamats sagaidīt, ka gada pēdējā ceturksnī noskaņojums tomēr kļūs piesardzīgāks, bet aktivitāte mērenāka. Tomēr tendence var pārcelties arī uz nākamā gada sākumu. Šādā gadījumā, ja pieaug negatīvo scenāriju iespējamība, patērētājs var tikt pārsteigt nesagatavots, kas izpaustos arī patēriņa krasākās svārstībās.

 

 

Avots: SEB