Latvijas bankas IKP un inflācijas prognozes

Tautsaimniecības attīstība

Ārējās vides attīstības nenoteiktība saistībā ar finanšu grūtībās nonākušām vairākām Eiropas valstīm un tajās īstenotajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem arvien pieaug. Īpašu satraukumu joprojām izraisa situācija Grieķijā. Tai saasinoties, bažas rada turpmākie iespējamie attīstības scenāriji, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās pārējās eiro zonas valstīs, sevišķi Itālijā un Spānijā. Nelabvēlīga turpmākā ekonomiskās situācijas attīstība ES valstīs var būtiski vājināt Latvijas ārējo pieprasījumu, negatīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību.

Lai arī rūpniecības izlaide sasniegusi pirmskrīzes apjomu, dažādi apsteidzošie rādītāji liecina, ka pesimisms attiecībā uz nākotnes izredzēm rūpnieciskās ražošanas sektorā nostiprina pozīcijas gan pasaulē kopumā, gan eiro zonā un citās galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, tāpēc jūlijā un augustā visās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs saruka rūpnieciskās konfidences rādītājs. Augustā publicētie OECD operatīvie rādītāji liecina, ka ekonomiskā aktivitāte lielākajā daļā OECD dalībvalstu, kā arī OECD neietilpstošajās valstīs turpina palēnināties. Arī Latvijā rūpnieciskās konfidences rādītājs pasliktinās galvenokārt ar nākotnes attīstības perspektīvām saistītās augošās nenoteiktības dēļ.

Lai gan darba tirgus situācijas uzlabošanos atspoguļo arī mājsaimniecību patēriņa izaugsme, papildu lejupvērstos riskus tautsaimniecības attīstībai rada augošā uzņēmēju pieprasījumam neatbilstošā bezdarbnieku darba prasmju tendence, kas rada bažas par augošu strukturālā bezdarba līmeni valstī. Turklāt, neraugoties uz pakāpeniskām situācijas uzlabošanās pazīmēm valsts finanšu sektorā, kreditēšanas attīstība joprojām nav pietiekama būtiskai ražošanas jaudu paplašināšanai. Tāpēc tautsaimniecībā joprojām jūtams investīciju trūkums, kas nākotnē var būtiski kavēt Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Apkopojot minēto, jāsecina, ka ekonomiskās attīstības tendences 1. pusgadā bija labākas, nekā plānots, ļaujot paaugstināt IKP 2011. gada izaugsmes prognozes (2011. gadā ekonomiskā izaugsme, visticamāk, pārsniegs 4% robežu). Vienlaikus gan tuvākā, gan vidējā termiņā saistībā ar valsts ekonomiskās izaugsmes perspektīvām dominē lejupvērstie riski galvenokārt sakarā ar augošu nenoteiktību ārējā vidē, kas neļauj prognozēt būtisku izaugsmi 2012. gadā (pašlaik tās prognoze – aptuveni 2.5%) (sk. 1. att.).

1. att. IKP pārmaiņas (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, Latvijas Bankas prognoze*)

*Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

 

Inflācija

Inflācijas dinamikā skaidri redzama pasaules degvielas un pārtikas cenu stabilizēšanās ietekme uz inflāciju, tomēr to tālāka attīstība joprojām ir nenoteikta. Neraugoties uz informāciju par ASV un eiro zonas izaugsmes prognožu samazināšanu, naftas cenu līmenis joprojām ir augsts. Pārtikas cenas pagaidām ir stabilas, tomēr arī tās ir ļoti augstas, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par jauno ražu.

Var prognozēt, ka Latvijā atlikušajos 2011. gada mēnešos nav gaidāms nozīmīgs cenu kāpums. No vienas puses, lielākas komunālo pakalpojumu cenas, turklāt sākoties apkures sezonai, mazinās pārējo preču un pakalpojumu pieprasījumu, tādējādi atturot uzņēmumus no cenu palielināšanas. No otras puses, 2011. gada sākuma nozīmīgais energoresursu cenu kāpums pagaidām vēl turpinās atspoguļoties dabasgāzes cenu kāpumā, jo gāzes cenas piesaistītas iepriekšējo deviņu mēnešu naftas produktu cenu dinamikai pasaulē, tāpēc līdz gada beigām inflācija vēl būtiski nesaruks.

Pēdējā laikā nozīmīgi auguši ar inflācijas prognozi saistītie lejupvērstie riski, kurus nosaka galvenokārt ekonomiskā situācija ārējā vidē. Pirmkārt, ASV un eiro zonas valsts parāda krīze var negatīvi ietekmēt globālo izaugsmi un būtiski mazināt ārējo pieprasījumu, kas savukārt mazinās ekonomisko aktivitāti un cenu pieauguma spiedienu Latvijā. Otrkārt, samazinoties nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību izaugsmes tempam, iespējams resursu cenu, t.sk. energoresursu un pārtikas cenu, kritums, kas palielinās cenu samazinājuma spiedienu Latvijā. Treškārt, augot pirmās nepieciešamības preču cenām, turklāt sākoties apkures sezonai, kā arī palielinoties pārtikas cenām, iespējams pieprasījuma kritums. Tas izraisītu pārējo preču un pakalpojumu patēriņam paredzēto līdzekļu samazināšanos un tādējādi radītu spiedienu cenu pazemināšanas virzienā.

Viens no inflācijas prognožu augšupvērstajiem riskiem ir pēdējos mēnešos vērojamais straujais inflācijas gaidu kāpums, kas uzņēmējiem radīja labvēlīgu vidi ar izmaksu pieaugumu nepamatotai patēriņa cenu palielināšanai. Turklāt situācija darba tirgū, kur vērojama piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība, var radīt spiedienu uz atalgojumu un tādējādi arī veicināt cenu līmeņa kāpumu.

Kopumā inflācijas prognoze 2011. gadam netiek mainīta, Latvijā paredzot mērenu patēriņa cenu līmeņa kāpumu (vidēji – 4.7%). Ņemot vērā pasaules tautsaimniecības tendences un prognozēto zemāku ekonomisko aktivitāti Latvijā 2012. gadā, inflācijas prognozes 2012. gadam samazinātas līdz 2.8%. Ar inflācijas prognozi saistītajos vidējā termiņa riskos dominē lejupvērstie riski (sk. 2. att.).

2. att. PCI pārmaiņas (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; LB prognoze*)

*Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

 

 

Avots: Latvijas Banka